Cēsu pieteikums Eiropas kultūras galvaspilsētai 2027 ieguvis vizuālo identitāti

Cēsis turpina spert aktīvus soļus kandidēšanai uz 2027. gada Eiropas Kultūras galvaspilsētas (EKG) titulu, un 26. novembrī Cēsu novada domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja apstiprināja iepriekš izsludinātā atklātā vizuālās identitātes konkursa uzvarētāju. Kopā konkursam bija pieteikts 61 darbs, kurus nedēļas garumā vērtēja desmit dažādu jomu speciālisti.

Oktobra vidū tika izsludināts atklāts vizuālās identitātes konkurss notikumam “Cēsis – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2027” un paziņots Cēsu EKG pieteikuma radošais koncepts – zvaigzne. Pēc konkursa žūrijas vērtējuma un domes komitejas apstiprinājuma par konkursa uzvarētāju kļūst Jānis Bremmers, kura darbs tiks izmantots par pamatu pašvaldības vizuālajai komunikācijai ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu.

“Lielais iesniegto darbu skaits un to augstā kvalitāte noteikti nepadarīja vērtēšanas komisijas darbu vienkāršu, tāpēc saku lielu paldies žūrijai par ieguldīto darbu un laiku, lai kopīgi nonāktu pie uzvarētāja! Un, protams – vislielākais paldies visiem konkursantiem, kuru spilgtās skices iemirdzējās unikāli radošā ideju zvaigznājā! Konkursa popularitāte vēlreiz apliecina uzņemtā kursa aktualitāti un nozīmību. Tas dod spēku un iedvesmu paveikt lielas lietas! Mēs varam un varēsim sev kārtējo reizi apliecināt, ka Cēsis, tās cilvēki un pasākumi ir zvaigznes,” akcentē Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs un EKG darba grupas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis.

Konkursa žūrija sastāvēja no savas jomas profesionāļiem:
Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Barbara Ābele;
Žurnālists, režisors un kinoproducents Gints Grūbe;
Cēsu pilsētas Mākslas skolas direktora p.i., Koprades mājas SKOLA6 valdes loceklis Jānis Ķīnasts;
Dailes teātra direktors, Cēsu novada domes deputāts Juris Žagars;
Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina katedras vadītāja, asociētā profesore Maija Rozenfelde;
Tēlnieks Matiass Jansons, mākslinieks Ritums Ivanovs;
Pašvaldības vecākais komunikācijas speciālists Aleksandrs Abramovs;
“Cēsu Kultūras un Tūrisma centra” direktore Andra Magone;
Pašvaldības administrācijas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis.

Kā min darba autors, “logo veidots tā, lai tam uzreiz ir skaidrs vēstījums un tas būtu saprotams ikvienam – cēsniekiem, ciemiņiem, kā arī ārzemniekiem. Tas liek skaidri saprast, ka 2027 ir gan skaitlis, gan zvaigznes, kas mirdz un šajā gadā mirdzēs Cēsīs.”

“Logo veidots askētisks, saglabājot jau esošo, spēcīgo Cēsu pilsētas vizuālo identitāti. Es iespaidojos no zvaigznes, mirdzuma, stariem. Skaitļi un stari ir vienāda biezuma un lieluma, lai logo simbolu veidotu saturīgu un spēcīgu. Logo stari ir nevienmērīga garuma, kas rada mirdzuma un spīduma efektu. Vizuālās identitātes pamata krāsa ir Cēsu zilā, taču tā ir viegli adaptējama un pielāgojama citām krāsām, kas asociējas ar konkrētiem pasākumiem vai virzieniem. Tāpat vizuālā identitāte paver plašas iespējas dažādām vajadzībām – mājas lapai, pilsētvidei, plakātiem, žurnāliem u.t.t.”, turpina Bremmers.

Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukums 2027.gadā tiks piešķirts vienai Latvijas un vienai Portugāles pilsētai. Šī ir otrā Cēsu kandidēšana, uz 2014.gada titulu piekāpjoties Rīgai.